Follow us on Twitter
Read RSS
 
 

Spinātu lapas mini porcijās

50 g, saldētas

Kods: 03050212

Izcelsmes valsts: Beļģijas Karaliste
Iepakojuma svars: 4 x 2,5 kg

 

Pievienot grozam |
Nosūtīt |
Pievienot favorītiem |

Spināti

Latīniskais nosaukums - Spinacea oleracea.

Spināti ir viengadīgi balandu dzimtas, ātraudzīgi lapu dārzeņi. Atkarībā no šķirnes, lapas var būt krokainas, izliektas vai platas un gludas, 2-30 cm garas un 1-15 cm platas. Spinātu stublājs ir līdz 130 -150 cm augsts, ziedi sīki - zaļgani dzeltenā krāsā.
Spinātu dzimtene ir Centrālā un Dienvidu Āzija. Par spinātu izcelsmes vietu uzskata seno Persiju (mūsdienu Irānu). Arābu tirgotāji zaļo dārzeni ieveda Indijā, vēlāk to iepazina arī Ķīnas iedzīvotāji. Eiropu tie sasniedza 8. gs., kur tie strauji iekaroja popularitāti. Latvijā spināti ir pazīstami kopš 18.-19. gs., kad tos ieveda vācu dārznieki.
Spinātos ir plašs vitamīnu klāsts – A, C, P, PP, K, B2, B6 un E, beta karotīns, pantotēnskābe, folijskābe, kalcijs, magnijs, cinks un vēl citi. Apēdot 50 g svaigu spinātu, organisms gūst pusi no C vitamīna daudzuma, kas cilvēkam ikdienā nepieciešams. Spināti vairāk nekā citi augi satur daudz dzelzi un olbaltumvielas. 200 g spinātu satur tik kaloriju, cik satur viena vistas ola. Taču spinātos ir arī augsts oksālskābes saturs, kas kavē organisma spēju absorbēt kalciju un dzelzi. Tādēļ spinātus nav ieteicams ēst katru dienu un lietot cilvēkiem ar traucētu ūdens - sāļu apmaiņu, vielmaiņas traucējumiem, podagras gadījumā un ar nieru, aknu, kā arī locītavu problēmām. Tomēr nevar aizmirst spinātu ārstnieciskās īpašības. Ārstniecībā izmanto visas spināta daļas. Tie labvēlīgi ietekmē asinsriti, imūnsistēmu, veicina audu reģenerāciju, augšanu, šķidruma regulāciju, normalizē asinsspiedienu un uzlabo sirdsdarbību. Ar spinātu uzlējumu ārstē ar kuņģa - zarnu traktu saistītas slimības, neirozes, mutes dobuma, rīkles, plaušu un ādu slimības. Spinātus lieto, ja ir mazasinība. Tos sauc arī par „acu gaišuma” saglabātājiem, jo, tajos esošā viela - luteīns kopā ar saulesbrillēm, aizsargā acis no tiešajiem saules stariem. Spinātus var viegli sagremot un, ātri uzsūcoties, tie piegādā vājam organismam trūkstošās barības vielas. Spinātos nav nevienas cietas audu daļas, nevienas sīkstas šķiedras, tos pilnīgi uzņem un viegli pārstrādā barības trakts.
Spinātu lapas ir maigas, ar tikko jūtamu rūgtu garšu. Lai arī spinātu kātiņi izskatās sulīgi, tie nav visai gardi, tāpēc uzturā lieto tikai spinātu lapas. Visveselīgāk spinātus ēst svaigus – tīrā veidā vai pievienojot salātiem. Visgaršīgākie spinātu salāti ir nevis griezti, bet gan saplucināti ar rokām. Spinātus var pagatavot ļoti daudzveidīgi un dažādi, arī termiski apstrādājot. Zaļās lapas lieliski sader ar olām vai sieru. Spinātu ēdieniem atbilstošākā garšviela ir muskatrieksts.
Spinātu sula ir viena no izteiksmīgākajām dabīgajām krāsvielām, ar ko iekrāso citus produktus, piemēram, makaronus, biezeņzupas, dažādus desertus. Spinātus pasaulē visvairāk audzē konservēšanai un bērnu pārtikas ražošanai.

Spinātu salāti ar sieru

Sastāvdaļas:

300 g spinātu, 200 g siera, 4 svaigi tomāti, 1 sīpols, 1 tējk. sinepju.

Mērcei: 1 ēdamk. eļļas, etiķis, sāls, cukurs, pipari.

Pagatavošana:

Saplucina nomazgātus spinātus, sarīvē sieru, sagriež daiviņās tomātus un sīpolus ripiņās. Sastāvdaļas samaisa, pievieno eļļu, etiķi, sāli, piparus un cukuru. Visu vēlreiz samaisa un rotā ar tomātu daiviņām.

Izdrukāt | Saglabāt

Skatīt vairāk "Salāti"

Nosūtīt draugam


Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Drauga e-pasts:

Tiks nosūtīta norāde uz šādu produktu:

0

http://www.salas-zivis.com/lv/products/131/366


Pievienot produkta aprakstu
Pievienot produkta bildi
Pievienot produkta recepti


Mājas lapā (resursā) iekļautie autortiesību objekti ir aizsargāti saskaņā ar Autortiesību likumu. Jebkura mājās lapā (resursā) iekļautā autortiesību objekta izmantošana notiek saskaņā ar Autortiesību likumu.